Galvenie noteikumi eksistenciālās psiholoģijas pretrunīgs un neskaidrs. Eksistenciālā (no Lat Existential -. Pastāvēšana) psiholoģija uzskati cilvēks, summējot tās vērtībām dzīvē, izvēles brīvība un spēju sadarboties ar citiem sabiedrības locekļiem.
Visā savā neilgajā vēsturē, šī joma psiholoģijas speciālistu izraisa karstas debates. Tas ir noliegums no objectivism un cēlonības principu. Pagarināšana saviem principiem un normām patoloģiju. Tie ir tik atšķirīga, ka vidusmēra cilvēks var dot smaidu. Ļoti slikti - patoloģija, ļoti labi - pārāk patoloģija. Jebkādas novirzes no normas tiek interpretētas kā zīmi slimības. Ja Jums ir laimīgi un apmierināti ar dzīvi, varbūt tas ir iemesls, lai apmeklētu ārstu?
Īpaša pseudoscientific lietotā valoda eksistenciālajā psiholoģijā, padara to jutīgu pret kritiķiem. Galvenais darbs Heidegera eksistenciālās psiholoģijas "Esamība un laiks" Saskaņā ar Yalom, ir "nepārspējams piemērs verbālās miglā." Šajā gadījumā, pamata noteikumi šo zinātni ir vienkārši, ikviens saskaras ar viņiem uz mūžu. Tām nav vajadzīga padziļināta analīze, ir nepieciešama informācijas atklāšanas.
Ņemot vērā, cilvēka dzīvi trīs dimensijās (pagātni - klāt - nākotnē), L. Binswanger ierosināja, ka neirotiski traucējumi rodas tad, kad cilvēks ir dominē viens no laika mērījumiem. Tas sašaurina iekšējo pasauli indivīda un ierobežo tās eksistenciālu redzējumu. Īpaša nozīme ir rašanos neirožu trūkst atklātības nākotnes personību. Vienkārši izsakoties, tas nozīmē, ka persona dzīvo savu pagātni, orientēta uz pagātnes netaisnības un neveiksmēm.
Eksistenciālā psiholoģija ir bijusi pozitīva loma atgriešanās psiholoģijas uz problēmām, vidusmēra cilvēks un aprūpi no abstraktām teorijām, kas kavē, nevis palīdz risināt problēmas dzīves priekšā parasts cilvēks. Jebkurā gadījumā, tas ir tikai viens no jomām mūsdienu psiholoģijas, tas ir piemērots ne visiem, un tas būtu jāņem vērā.